16. Mahānipāto

1. Sumedhātherīgāthā

450.

Mantāvatiyā nagare, rañño koñcassa aggamahesiyā;

Dhītā āsiṃ sumedhā, pasāditā sāsanakarehi.

451.

Sīlavatī cittakathā, bahussutā buddhasāsane vinītā;

Mātāpitaro upagamma, bhaṇati ‘‘ubhayo nisāmetha.

452.

‘‘Nibbānābhiratāhaṃ, asassataṃ bhavagataṃ yadipi dibbaṃ;

Kimaṅgaṃ pana [kimaṅga pana (sī. syā.), kiṃ pana (?)] tucchā kāmā, appassādā bahuvighātā.

453.

‘‘Kāmā kaṭukā āsīvisūpamā, yesu mucchitā bālā;

Te dīgharattaṃ niraye, samappitā haññante dukkhitā [haññare dukhitā (?)].

454.

‘‘Socanti pāpakammā, vinipāte pāpavaddhino sadā;

Kāyena ca vācāya ca, manasā ca asaṃvutā bālā.

455.

‘‘Bālā te duppaññā, acetanā dukkhasamudayoruddhā;

Desante ajānantā, na bujjhare ariyasaccāni.

456.

‘‘Saccāni amma buddhavaradesitāni, te bahutarā ajānantā ye;

Abhinandanti bhavagataṃ, pihenti devesu upapattiṃ.

457.

‘‘Devesupi upapatti, asassatā bhavagate aniccamhi;

Na ca santasanti bālā, punappunaṃ jāyitabbassa.

458.

‘‘Cattāro vinipātā, duve [dve (sabbattha)] ca gatiyo kathañci labbhanti;

Na ca vinipātagatānaṃ, pabbajjā atthi nirayesu.

459.

‘‘Anujānātha maṃ ubhayo, pabbajituṃ dasabalassa pāvacane;

Appossukkā ghaṭissaṃ, jātimaraṇappahānāya.

460.

‘‘Kiṃ bhavagate [bhavagatena (syā.)] abhinanditena, kāyakalinā asārena;

Bhavataṇhāya nirodhā, anujānātha pabbajissāmi.

461.

‘‘Buddhānaṃ uppādo vivajjito, akkhaṇo khaṇo laddho;

Sīlāni brahmacariyaṃ, yāvajīvaṃ na dūseyyaṃ’’.

462.

Evaṃ bhaṇati sumedhā, mātāpitaro ‘‘na tāva āhāraṃ;

Āharissaṃ [āhariyāmi (sī.), āhārisaṃ (?)] gahaṭṭhā, maraṇavasaṃ gatāva hessāmi’’.

463.

Mātā dukkhitā rodati pitā ca, assā sabbaso samabhihato;

Ghaṭenti saññāpetuṃ, pāsādatale chamāpatitaṃ.

464.

‘‘Uṭṭhehi puttaka kiṃ socitena, dinnāsi vāraṇavatimhi;

Rājā anīkaratto [aṇīkadatto (sī. syā.)], abhirūpo tassa tvaṃ dinnā.

465.

‘‘Aggamahesī bhavissasi, anikarattassa rājino bhariyā;

Sīlāni brahmacariyaṃ, pabbajjā dukkarā puttaka.

466.

‘‘Rajje āṇādhanamissariyaṃ, bhogā sukhā daharikāsi;

Bhuñjāhi kāmabhoge, vāreyyaṃ hotu te putta’’.

467.

Atha ne bhaṇati sumedhā, ‘‘mā edisikāni bhavagatamasāraṃ;

Pabbajjā vā hohiti, maraṇaṃ vā me na ceva vāreyyaṃ.

468.

‘‘Kimiva pūtikāyamasuciṃ, savanagandhaṃ bhayānakaṃ kuṇapaṃ;

Abhisaṃviseyyaṃ bhastaṃ, asakiṃ paggharitaṃ asucipuṇṇaṃ.

469.

‘‘Kimiva tāhaṃ jānantī, vikulakaṃ maṃsasoṇitupalittaṃ;

Kimikulālayaṃ sakuṇabhattaṃ, kaḷevaraṃ kissa diyyati.

470.

‘‘Nibbuyhati susānaṃ, aciraṃ kāyo apetaviññāṇo;

Chuddho [chaḍḍito (syā.), chuṭṭho (ka.)] kaḷiṅgaraṃ viya, jigucchamānehi ñātīhi.

471.

‘‘Chuddhūna [chaḍḍūna (syā.), chuṭṭhūna (ka.)] naṃ susāne, parabhattaṃ nhāyanti [nhāyare (?)] jigucchantā;

Niyakā mātāpitaro, kiṃ pana sādhāraṇā janatā.

472.

‘‘Ajjhositā asāre, kaḷevare aṭṭhinhārusaṅghāte;

Kheḷassuccārassava, paripuṇṇe [kheḷassuccārapassavaparipuṇṇe (sī.)] pūtikāyamhi.

473.

‘‘Yo naṃ vinibbhujitvā, abbhantaramassa bāhiraṃ kayirā ;

Gandhassa asahamānā, sakāpi mātā jiguccheyya.



16. 大品
1. 苏美达长老尼偈
450.
在曼塔瓦提城中，我是国王空迦的正后所生，
名为苏美达的女儿，对教法的实践者深具信心。
451.
持戒谈吐文雅，于佛法多闻且受教导，
来到父母面前说道："请二位细听。
452.
我渴慕涅槃，即使是天界的生存也是无常，
何况是空虚的欲乐，乐少而忧患多。
453.
欲乐如毒蛇般苦涩，愚人为其所迷，
他们长久沉沦地狱，受苦受难。
454.
作恶业者忧愁，在恶道中永增恶业，
愚人在身语意上，无有节制。
455.
彼等愚痴无智，无知觉被苦集所缠，
听闻说法不解，不能觉悟圣谛。
456.
母亲啊，佛陀所说圣谛，大多数人不知，
他们喜好生存，羡慕投生天界。
457.
即使生于天界，在无常的生存中仍是无常，
愚人不知恐惧，一再投生。
458.
四种恶道，二种善趣难以获得，
堕入恶道者，地狱中无有出家。
459.
请二位允许我，在十力者教法中出家，
我将努力不懈，以断除生死。
460.
有何可喜于生存，此身不净无实，
为灭除有爱，请允许我出家。
461.
佛陀出世难逢，已得善时莫失，
持戒修梵行，终生不毁犯。"
462.
如是说时苏美达对父母说："我今不进食，
作为在家人，宁可趋向死亡。"
463.
母亲悲伤哭泣，父亲完全震惊，
欲劝解倒卧在，楼阁地板上的她。
464.
"起来吧孩子何须忧伤，你已许配瓦拉纳瓦提，
阿尼卡拉陀王英俊，你已许配于他。
465.
你将成为正后，做阿尼卡拉陀王之妻，
持戒修梵行，出家实难为啊孩子。
466.
王权统治财富权势，享乐你尚年轻，
享受欲乐吧，让婚事成就孩子。"
467.
于是苏美达对他们说："不要如此执着无实之生存，
我或出家，或死亡，决不结婚。"
468.
"何必亲近此不净之身，臭秽可怕如尸体，
如皮囊不断流出，充满不净之物。
469.
我已知晓此身，沾满血肉不完整，
是虫聚居鸟食处，此尸体何须给予。
470.
无意识之身体，不久被送往墓地，
如木块被亲属，厌恶地抛弃。
471.
抛弃于墓地后，成为他人之食，亲生父母，
因厌恶而沐浴，更何况其他人。
472.
执着无实之躯，骨骼筋络相连，
充满痰涎粪尿，不净之身。
473.
若人剖开它，将内部翻在外面，
连自己的母亲，也会因臭气难忍而厌恶。

474.

‘‘Khandhadhātuāyatanaṃ, saṅkhataṃ jātimūlakaṃ dukkhaṃ;

Yoniso anuvicinantī, vāreyyaṃ kissa iccheyyaṃ.

475.

‘‘Divase divase tisatti, satāni navanavā pateyyuṃ kāyamhi;

Vassasatampi ca ghāto, seyyo dukkhassa cevaṃ khayo.

476.

‘‘Ajjhupagacche ghātaṃ, yo viññāyevaṃ satthuno vacanaṃ;

‘Dīgho tesaṃ [vo (ka.)] saṃsāro, punappunaṃ haññamānānaṃ’.

477.

‘‘Devesu manussesu ca, tiracchānayoniyā asurakāye;

Petesu ca nirayesu ca, aparimitā dissare ghātā.

478.

‘‘Ghātā nirayesu bahū, vinipātagatassa pīḷiyamānassa [kilissamānassa (syā. ka.)];

Devesupi attāṇaṃ, nibbānasukhā paraṃ natthi.

479.

‘‘Pattā te nibbānaṃ, ye yuttā dasabalassa pāvacane;

Appossukkā ghaṭenti, jātimaraṇappahānāya.

480.

‘‘Ajjeva tātabhinikkhamissaṃ, bhogehi kiṃ asārehi;

Nibbinnā me kāmā, vantasamā tālavatthukatā’’.

481.

Sā cevaṃ bhaṇati pitaramanīkaratto ca yassa sā dinnā;

Upayāsi vāraṇavate, vāreyyamupaṭṭhite kāle.

482.

Atha asitanicitamuduke, kese khaggena chindiya sumedhā;

Pāsādaṃ pidahitvā [pidhetvā (sī. syā.), pidhitvā (ka.)], paṭhamajjhānaṃ samāpajji.

483.

Sā ca tahiṃ samāpannā, anīkaratto ca āgato nagaraṃ;

Pāsāde ca [pāsādeva (sī. syā.)] sumedhā, aniccasaññaṃ [aniccasaññā (sabbattha)] subhāveti.

484.

Sā ca manasi karoti, anīkaratto ca āruhī turitaṃ;

Maṇikanakabhūsitaṅgo, katañjalī yācati sumedhaṃ.

485.

‘‘Rajje āṇādhanamissariyaṃ, bhogā sukhā daharikāsi;

Bhuñjāhi kāmabhoge, kāmasukhā dullabhā loke.

486.

‘‘Nissaṭṭhaṃ te rajjaṃ, bhoge bhuñjassu dehi dānāni;

Mā dummanā ahosi, mātāpitaro te dukkhitā’’ [mātāpitaro ca te dukhitā (?)].

487.

Taṃ taṃ bhaṇati sumedhā, kāmehi anatthikā vigatamohā;

‘‘Mā kāme abhinandi, kāmesvādīnavaṃ passa.

488.

‘‘Cātuddīpo rājā mandhātā, āsi kāmabhogina maggo;

Atitto kālaṅkato, na cassa paripūritā icchā.

489.

‘‘Satta ratanāni vasseyya, vuṭṭhimā dasadisā samantena;

Na catthi titti kāmānaṃ, atittāva maranti narā.

490.

‘‘Asisūnūpamā kāmā, kāmā sappasiropamā;

Ukkopamā anudahanti, aṭṭhikaṅkala [kaṅkhala (sī.)] sannibhā.

491.

‘‘Aniccā addhuvā kāmā, bahudukkhā mahāvisā;

Ayoguḷova santatto, aghamūlā dukhapphalā.

492.

‘‘Rukkhapphalūpamā kāmā, maṃsapesūpamā dukhā;

Supinopamā vañcaniyā, kāmā yācitakūpamā.

493.

‘‘Sattisūlūpamā kāmā, rogo gaṇḍo aghaṃ nighaṃ;

Aṅgārakāsusadisā, aghamūlaṃ bhayaṃ vadho.

494.

‘‘Evaṃ bahudukkhā kāmā, akkhātā antarāyikā;

Gacchatha na me bhagavate, vissāso atthi attano.

495.

‘‘Kiṃ mama paro karissati, attano sīsamhi ḍayhamānamhi;

Anubandhe jarāmaraṇe, tassa ghātāya ghaṭitabbaṃ’’.

496.

Dvāraṃ apāpuritvānahaṃ [avāpuritvāhaṃ (sī.)], mātāpitaro anīkarattañca;

Disvāna chamaṃ nisinne, rodante idamavocaṃ.

497.

‘‘Dīgho bālānaṃ saṃsāro, punappunañca rodataṃ;

Anamatagge pitu maraṇe, bhātu vadhe attano ca vadhe.

498.

‘‘Assu thaññaṃ rudhiraṃ, saṃsāraṃ anamataggato saratha;

Sattānaṃ saṃsarataṃ, sarāhi aṭṭhīnañca sannicayaṃ.

499.

‘‘Sara caturodadhī [sarassu caturo udadhī (?)], upanīte assuthaññarudhiramhi;

Sara ekakappamaṭṭhīnaṃ, sañcayaṃ vipulena samaṃ.



474.
"蕴处界等有为法，以生为根源是苦，
如理思维观察时，何必追求婚姻事。
475.
"若每日身上，被三百支新箭所刺，
即使受害百年，也胜于如此受苦。
476.
"应接受伤害，若能了知导师所言：
'轮回路漫长，一再受害者。'
477.
"在天界人间，畜生道阿修罗界，
饿鬼道与地狱中，可见无量伤害。
478.
"堕入恶道者，在地狱中多受伤害折磨，
即使在天界也无庇护，无胜于涅槃之乐。
479.
"精进于十力者教法中的人，已证涅槃，
他们努力不懈，为断除生死。
480.
"父亲啊今日我就要出家，无实财富何用，
我厌倦欲乐，如吐出物，如断头椰树。"
481.
她如是对父亲说时，她已许配的阿尼卡拉陀，
适时来到瓦拉纳瓦提，为举行婚事。
482.
于是苏美达用剑，剪断柔软乌黑秀发，
关闭楼阁门，进入初禅定。
483.
她在那里入定时，阿尼卡拉陀来到城中，
而苏美达在楼阁中，修习无常观。
484.
她正在思维时，阿尼卡拉陀匆忙登楼，
身饰宝珠黄金，合掌请求苏美达：
485.
"王权统治财富权势，享乐你尚年轻，
享受欲乐吧，世间欲乐难得。
486.
"王国已许配给你，享受财富布施吧，
莫要忧愁，你的父母悲伤。"
487.
苏美达对他说，已离欲去除愚痴：
"莫贪爱欲乐，当观欲乐过患。
488.
"统治四大洲的曼塔塔王，是享乐者之道，
死时仍未满足，欲望未得满足。
489.
"即使十方普降，七宝之雨，
欲乐无有满足，人们不满而死。
490.
"欲如剑与屠场，欲如蛇头，
如火把灼烧，如骨架无实。
491.
"欲乐无常不实，多苦如大毒，
如热铁丸，苦因苦果。
492.
"欲如树果不实，如肉块多苦，
如梦幻欺诈，如借物无常。
493.
"欲如矛与刺，如病疮苦难，
如火坑炽热，为苦因怖畏死亡。
494.
"如是欲乐多苦，被说为障碍，
且去吧我于世尊，已得自信。
495.
"当自身头颅燃烧时，他人于我何所为，
为断除随逐的老死，应当努力。"
496.
我打开门时，看见父母与阿尼卡拉陀，
坐在地上哭泣，我如是说道：
497.
"愚人轮回路漫长，一再哭泣，
无始轮回中父死，兄弟亡与自身亡。
498.
"忆念无始轮回，眼泪母乳与血液，
众生轮回时，忆念骨聚积。
499.
"忆念四大海，与眼泪母乳血液等量，
忆念一劫骨堆，如毗布罗山大。

500.

‘‘Anamatagge saṃsarato, mahiṃ [mahāmahiṃ (?)] jambudīpamupanītaṃ;

Kolaṭṭhimattaguḷikā, mātā mātusveva nappahonti.

501.

‘‘Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ [sara tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ (sī.)], upanītaṃ anamataggato sara;

Caturaṅgulikā ghaṭikā, pitupitusveva nappahonti.

502.

‘‘Sara kāṇakacchapaṃ pubbasamudde, aparato ca yugachiddaṃ;

Siraṃ [sara (sī.)] tassa ca paṭimukkaṃ, manussalābhamhi opammaṃ.

503.

‘‘Sara rūpaṃ pheṇapiṇḍopamassa, kāyakalino asārassa;

Khandhe passa anicce, sarāhi niraye bahuvighāte.

504.

‘‘Sara kaṭasiṃ vaḍḍhente, punappunaṃ tāsu tāsu jātīsu;

Sara kumbhīlabhayāni ca, sarāhi cattāri saccāni.

505.

‘‘Amatamhi vijjamāne, kiṃ tava pañcakaṭukena pītena;

Sabbā hi kāmaratiyo, kaṭukatarā pañcakaṭukena.

506.

‘‘Amatamhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi ye pariḷāhā [sapariḷāhā (sī. aṭṭha.)];

Sabbā hi kāmaratiyo, jalitā kuthitā kampitā santāpitā.

507.

‘‘Asapattamhi samāne, kiṃ tava kāmehi ye bahusapattā;

Rājaggicoraudakappiyehi, sādhāraṇā kāmā bahusapattā.

508.

‘‘Mokkhamhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi yesu vadhabandho;

Kāmesu hi asakāmā, vadhabandhadukhāni anubhonti.

509.

‘‘Ādīpitā tiṇukkā, gaṇhantaṃ dahanti neva muñcantaṃ;

Ukkopamā hi kāmā, dahanti ye te na muñcanti.

510.

‘‘Mā appakassa hetu, kāmasukhassa vipulaṃ jahī sukhaṃ;

Mā puthulomova baḷisaṃ, gilitvā pacchā vihaññasi.

511.

‘‘Kāmaṃ kāmesu damassu, tāva sunakhova saṅkhalābaddho;

Kāhinti khu taṃ kāmā, chātā sunakhaṃva caṇḍālā.

512.

‘‘Aparimitañca dukkhaṃ, bahūni ca cittadomanassāni;

Anubhohisi kāmayutto, paṭinissaja [paṭinissara (sī.)] addhuve kāme.

513.

‘‘Ajaramhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi [yesu jarāya ca; maraṇabyādhihi gahitā (?)] yesu jarā;

Maraṇabyādhigahitā [yesu jarāya ca; maraṇabyādhihi gahitā (?)], sabbā sabbattha jātiyo.

514.

‘‘Idamajaramidamamaraṃ [idaṃ ajaraṃ idaṃ amaraṃ (?)], idamajarāmaraṃ padamasokaṃ;

Asapattamasambādhaṃ, akhalitamabhayaṃ nirupatāpaṃ.

515.

‘‘Adhigatamidaṃ bahūhi, amataṃ ajjāpi ca labhanīyamidaṃ;

Yo yoniso payuñjati, na ca sakkā aghaṭamānena’’.

516.

Evaṃ bhaṇati sumedhā, saṅkhāragate ratiṃ alabhamānā;

Anunentī anikarattaṃ, kese ca chamaṃ khipi sumedhā.

517.

Uṭṭhāya anikaratto, pañjaliko yācitassā pitaraṃ so;

‘‘Vissajjetha sumedhaṃ, pabbajituṃ vimokkhasaccadassā’’.

518.

Vissajjitā mātāpitūhi, pabbaji sokabhayabhītā;

Cha abhiññā sacchikatā, aggaphalaṃ sikkhamānāya.

519.

Acchariyamabbhutaṃ taṃ, nibbānaṃ āsi rājakaññāya;

Pubbenivāsacaritaṃ, yathā byākari pacchime kāle.

520.

‘‘Bhagavati koṇāgamane, saṅghārāmamhi navanivesamhi;

Sakhiyo tisso janiyo, vihāradānaṃ adāsimha.

521.

‘‘Dasakkhattuṃ satakkhattuṃ, dasasatakkhattuṃ satāni ca satakkhattuṃ;

Devesu uppajjimha, ko pana vādo manussesu.

522.

‘‘Devesu mahiddhikā ahumha, mānusakamhi ko pana vādo;

Sattaratanassa mahesī, itthiratanaṃ ahaṃ āsiṃ.

523.

‘‘So hetu so pabhavo, taṃ mūlaṃ sāva sāsane khantī;

Taṃ paṭhamasamodhānaṃ, taṃ dhammaratāya nibbānaṃ’’.



500.
"忆念无始轮回，如阎浮提大地，
母亲们用作豆大骨珠，也不够计数。
501.
"忆念草木枝叶，从无始以来，
四指长小棒，数父亲们也不够。
502.
"忆念瞎眼海龟，遇上漂浮木孔，
头颈正好穿过，得人身亦如是稀有。
503.
"忆念此身如泡沫，无实如同幻影，
观察诸蕴无常，忆念地狱多苦难。
504.
"忆念积累朽骨，在生生世世中，
忆念鳄鱼险难，忆念四圣谛。
505.
"甘露既已存在，何须饮五种苦药，
一切欲乐之味，比五种苦药更苦。
506.
"甘露既已存在，何须欲乐之焦灼，
一切欲乐皆是，燃烧沸腾震动热恼。
507.
"无敌既已存在，何须多敌之欲乐，
王火贼水所爱，欲乐共有多敌对。
508.
"解脱既已存在，何须有束缚欲乐，
不得所欲之人，于欲受缚苦难。
509.
"燃烧的火炬，执持放下皆烧手，
欲乐如火炬，不舍则被烧。
510.
"莫为少许，欲乐舍弃广大乐，
莫如大鱼吞钩，之后遭受痛苦。
511.
"于欲调伏自己，如狗被锁链束缚，
欲乐必使你如，贱民虐待饥饿狗。
512.
"无量诸苦，及众多心中忧恼，
贪欲者当经历，应舍弃无常欲乐。
513.
"不老既已存在，何须有老之欲乐，
为死病所执，一切生处皆然。
514.
"此是不老不死，此是离老死无忧之处，
无敌无障碍，不动无怖无热恼。
515.
"许多人已证得，今日仍可获得，
若人正确精进，不勤则不可得。"
516.
如是苏美达说，于有为法不得喜乐，
劝诫阿尼卡拉陀，并将头发抛地上。
517.
阿尼卡拉陀起身，合掌请求她的父亲：
"请让苏美达去，出家见解脱真谛。"
518.
父母放她出家，她因怖畏忧苦而出家，
正学之时已证得，六神通与最上果。
519.
那真是稀有奇特，王女证得涅槃，
在最后时刻，述说前世因缘：
520.
"在拘那含牟尼佛时，在新建僧伽园中，
我与三位女友，布施建造精舍。
521.
"十次百次，千次万次，
生于天界，更何况人间。
522.
"在天界有大威力，在人间更不必说，
七宝中为大后，我为女宝。
523.
"此为其因此为源，此为根本即于教法中的安忍，
此为最初相会，此为法喜之涅槃。"

524.

Evaṃ karonti ye saddahanti, vacanaṃ anomapaññassa;

Nibbindanti bhavagate, nibbinditvā virajjantīti.

Itthaṃ sudaṃ sumedhā therī gāthāyo abhāsitthāti.

Mahānipāto niṭṭhito.

Samattā therīgāthāyo.

Gāthāsatāni cattāri, asīti puna cuddasa [gāthāsaṅkhyā idha anukkamaṇikagaṇanāvasena pākaṭā];

Theriyekuttarasatā [therīyekuttarachasatā (?) tiṃsamattāpi pañcasatamattāpi theriyo ekato āgatā manasikātabbā], sabbā tā āsavakkhayāti.


524.
"如是实践者皆信奉，无上智者之教言，
厌离有为法，厌离后离贪。"
如是苏美达长老尼说此偈。
大品终。
长老尼偈完结。
偈颂四百，八十又十四，
一百余位长老尼，皆已漏尽。



Therīgāthāpāḷi niṭṭhitā.

长老尼偈巴利文终


